Broša ir viens no tiem aksesuāriem, kas ieņem
centrālo pozīciju visā tēlā. Leģendārā Koko Šanele bija pārliecināta, ka
rotaslietas sievietei nepieciešams nēsāt pavisam minimālā daudzumā. Broša ļoti
viegli var aizēnot visu pārējo, kas nemaz nav nepieciešams. Labāk atteikties no
šādām rotām, vai arī aprobežoties tikai ar vienu.
Margareta Tečere |
Kādu laiku brošas bija aizmirstas, bet šobrīd tās
atkal ir aktuālas spriežot pēc fotogrāfijām no dažādām modes skatēm.
Brošai dažkārt var būt spēcīga simboliska vai
vēsturiska nozīme. Ar brošas palīdzību ir iespējams dot mājienus, runāt, un pat
radīt vēsturi, kā to izdarīja Margareta Tečere un Madlēna Olbraita. Šīs dāmas
tiešam nevar ieraudzīt bez brošām.
1994. gadā pirms kara sākuma Persijas līcī,
Madlēnu Olbraitu, tolaik ieņemot ASV pārstāvja amatu, Irākas presē nosauca par
„nepārspējamu čūsku”. Uzinot par to, Olbraita Aizsardzības padomes sēdē, kuras
galvenā tēma bija Irākas tematika, sāka nēsāt brošu čūskas veidā. Pēc tā, kad
vienā no preses konferencēm, atbildot uz jautājumiem par politiku attiecībā uz
Sadāma Huseina režīmu, Olbraita atbildēja: „Lasiet pēc manām brošām!”,
žurnālisti sāka runāt par jaunu pieeju diplomātijai.
Šī sieviete savas
karjeras laikā izveidoja jaunu diplomātijas valodu ar slepeniem simboliem. Kā
rezultātā Olbraita uzrakstīja arī grāmatu „Lasiet pēc manām brošām”, un Ņūjorkā
tika atklāta izstāde ar visievērojamākajām Olbraitas rotām.
Par diplomātiskās karjeras laiku Madlēnas
Olbraitas brošu skaits bija aptuveni 300 ekseplāru. Šajā kolekcijā varēja
atrast visdažādākās brošas – gan ar dzīvniekiem un putniem, gan mūzikas
instrumentus, un pat raķeti.
Broša čūska |
Madlēna Olbraita |
0 коммент.:
Отправить комментарий